Vēsture

  • Vēsture

    2015. gads

    Maijā Smiltenes novada būvvalde pieņem arhitektes Sarmītes Pāvilaites projektēto Smiltenes tehnikuma jauno veterinārmedicīnas  mazo dzīvnieku klīnikas ēku.

    Jūlijā būvvalde pieņem rekonstruēto Smiltenes tehnikuma ēku Pils ielā 8 – mācību vietu nākamajiem automehāniķiem, ceļu būves mašīnu mehāniķiem un ceļu būvtehniķiem. Šajā gadā tehnikums ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta atbalstu saņem arī ļoti modernu tehniku ceļinieku un automehāniķu programmām, kā arī - dažādas iekārtas mācību procesa pilnveidošanai.

    2015./2016. m.g. tehnikuma mācību korpusā Pils ielā 8 darbu sāk simulatoru klase, kas paver līdz šim nebijušas iespējas nākamajiem “ceļiniekiem”. Skolā ievieš jaunu mācību programmu “Būvniecība” ar specialitāti “Ceļu būvtehniķis”.

    Augustā ekspluatācijai nodod no jauna uzcelto galvenās tehnikuma ēkas piebūvi Kalnamuižā 10. Tagad audzēkņu rīcībā  ir ar vismodernāko aprīkojumu nodrošinātas mācību virtuves, mācību restorāns, jauna konferenču zāle un modernas mācību auditorijas.

    Septembrī Smiltenes tehnikumam pievieno Jaungulbenes profesionālo vidusskolu (likvidējot mācību vietu Jaungulbenē) un Alsviķu arodskolu, kas kļūst par PIKC struktūrvienību.

       
    2014. gads

    Decembrī  pabeidz skolas Veterinārmedicīnas mācību korpusa Kalnamuižā 6 renovāciju.

       
    2013. gads

     1. septembrī “Smiltenes tehnikumam” piešķir PIKC (Profesionālās izglītības kompetenču centra) statusu.

       
    2012. gads

    Ekspluatācijā nodod Smiltenes tehnikuma jauno sporta halli, kas ir viena no plašākajām Vidzemes reģionā.

       
    2011. gads

    Smiltenes tehnikumu apvieno ar Smiltenes Profesionālo vidusskolu. Līdz ar to skola pārņem jaunas mācību programmas – “Autotransports”, “Transports” ar specialitāti “Automehāniķis” un “Celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķis”.

       
    2004. gads

    Smiltenes tehnikumā sāk sagatavot nākamos viesnīcu pakalpojumu speciālistus, bet no 2001. gada veterinārmedicīnas mācību programmu apguvušie jaunieši iegūst specialitāti “veterinārārsta asistents”.

       
    1999. gads

    No 1999. gada Skolas nosaukums ir  “Smiltenes tehnikums”.

       
    1995. gads

    Maijā darbu sāk tehnikumam piederošā viesnīca “Kalna ligzda”, kas  kalpo par mācību bāzi nākamajiem viesnīcu pakalpojumu un tūrisma speciālistiem.

       
    1990. gads

    2. janvārī skola iegūst Smiltenes lauksaimniecības tehnikuma nosaukumu un no tās tiek atdalīts kolhozs “Smiltene”. Jaunieši tehnikumā var apgūt veterinārfeldšera, agronoma, zootehniķa, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma tehnologa un mājturības instruktora profesijas. Tehnikums ir pirmā skola Latvijā, kas no 1994. gada sagatavo lauku tūrisma saimniecības darbiniekus. 90-to gadu vidū tehnikumā, apvienojot agronomijas un zootehnikas specialitātes, izveido lauku uzņēmēja specialitāti. 

       
    1989 -2001. gads

    Skola piedāvā apgūt mājturības izglītības programmu, kas pirmajos gados iemanto ļoti lielu popularitāti.

       
    1968. gads

    Ekspluatācijā nodod tehnikuma dienesta viesnīcu.

       
    1964. gads

    1. septembrī durvis ver skolas jaunais mācību korpuss Kalnamuižā – 10, bet pašu mācību iestādi apvieno ar PSKP 22. kongresa vārdā nosaukto kolhozu, nosaucot to par Smiltenes sovhoztehnikumu. Tajā profesionālās gudrības apgūt tiek aicināti nākamie veterinārfeldšeri, zootehniķi, agronomi, bet no 1972. gada – arī ēdienu gatavošanas tehnologi . Šobrīd ēdināšanas pakalpojumu mācību programmu apguvušie jaunieši var iegūt ēdināšanas pakalpojumu speciālista, pavāra un konditora profesijas.

       
    1953. gads

    Smiltenes tehnikuma audzēkņu rīcībā  nodots stadions pie Tepera ezera. 1968. gadā stadionu rekonstruē.

       
    1949. gads

    Tiek slēgta Piensaimniecības nodaļa.

       
    1945. gads

    Tiek nodibināta Smiltenes Zooveterināro tehnikums ar veterinārijas, zootehnikas un piensaimniecības nodaļām. Paralēli izvēlētajām specialitātēm jaunieši tajā  var iegūt pilnu vidējo izglītību, kā arī tālaika darba tirgū pieprasītas papildprofesijas – traktorista, šofera – amatiera, atslēdznieka, mākslīgās apsēklošanas tehniķa un citas.

       
    1936. gads

    1. septembrī Smiltenes lauksaimniecības mācību iestādes pienotavā nodibina Piensaimnieku izmēģinājumu staciju, kurā  pētīja Latvijā ražotā piena kvalitāti, lai ražotu kvalitatīvu sieru. Pienotavā strādāja augsta ranga speciālists no Holandes.

       
    1936. gads

    Lopkopības skolā atver Praktisko lopkopju nodaļu, kurā sagatavo praktiski un teorētiski izglītotus lopkopjus. Jaunieši amata prasmes apgūst skolai piederošajā seklajā un dziļajā kūtī, pienotavā, sierotavā, siltumnīcās un augļu dārzā.

       
    1930. gads

    Piensaimniecības skolā atver Sierniecības nodaļu, kas jauniešiem paver iespēju apgūt siernieka un siernieka palīga profesijas.

       
    1928. gads

    Darbu sāk Lauksaimniecības skola, kurā zināšanas aicināti apgūt nākamie lauksaimnieki.

       
     

    Profesionalās izglītības kompetenču centra “Smiltenes tehnikums” pirmsākumi meklējami tālajā 1922. gada 1. novembrī, kad Smiltenes muižas centrā, tagad – UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā iekļautajā krievu baroka stilā celtajā ēkā atvērta divgadīga Piensaimniecības un lopkopības skola, kurā sagatavoja pienotavu darbiniekus un lopkopības pārraugus. 

     

     

  • Vēsturiskās attīstības pārskats

    Latvijas PSR Ministru Padomes Augstākās un vidējās speciālās izglītības Valsts komiteja
    SMILTENES ZOOVETERINĀRAIS TEHNIKUMS
    1959. gada 5. oktobris – 1960. gada septembris

    Latvijas PSR Ministru Padomes Augstākās un vidējās speciālās izglītības Valsts komiteja
    SMILTENES LAUKSAIMNIECĪBAS TEHNIKUMS
    1960. gada septembri – 1961. gada 4. maijs

    Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrija
    SMILTENES LAUKSAIMNIECĪBAS TEHNIKUMS
    1961. gada 4.maijs – 1962. gada 4. aprīlis

    Latvijas PSR Lauksaimniecības produktu ražošanas un sagādes ministrija
    SMILTENES LAUKSAIMNIECĪBAS TEHNIKUMS
    1962. gada 4. aprīlis – 1964. gada decembris

    Latvijas PSR Lauksaimniecības produktu ražošanas un sagādes ministrija
    SMILTENES SOVHOZTEHNIKUMS
    1964. gada decembris – 1965. gada 30. marts

    Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrija
    SMILTENES SOVHOZTEHNIKUMS
    1965.gada 30. marts – 1990. gada 31. jūlijs
    No 1922. gada līdz mūsdienām Smiltenes lauksaimniecības mācību iestādei vairākkārt mainījies nosaukums. Iepazīsimies ar Smiltenes tehnikuma pārmaiņām tā nosaukumos un kurai ministrijai vai komitejai bijis pakļauts tehnikums.

    Latvijas valsts Zemkopības ministrija 
    VALSTS SMILTENES LAUKSAIMNIECĪBAS MĀCĪBAS IESTĀDE
    1922. gada 1. novembris – 1940. gada novembris

    Latvijas PSR Zemkopības Tautas Komisariāts
    SMILTENES LAUKSAIMNIECĪBAS MĀCĪBAS IESTĀDE
    1940. gada 1. novembris –1944. gada 27. decembris

    Latvijas PSR Zemkopības Tautas komisariāts
    SMILTENES LAUKSAIMNIECĪBAS TEHNIKUMS
    1944. gada 27. decembris– 1945. gada 20.decembris

    Latvijas PSR Zemkopības Tautas komisariāts
    SMILTENES ZOOVETERINĀRAIS TEHNIKUMS
    1945.gada 27. decembris – 1946. gada 24.marts

    Latvijas PSR Zemkopības ministrija
    SMILTENES ZOOVETERINĀRAIS TEHNIKUMS
    1947. gada 5. marts - 1953. gada 13. aprīlis

    Latvijas PSR casino poland Lauksaimniecības un sagādes ministrija
    SMILTENES ZOOVETERINĀRAIS TEHNIKUMS
    1953. gada 13. aprīlis – 1953. gada 30. decembris

    Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrija
    SMILTENES ZOOVETERINĀRAIS TEHNIKUMS
    1953. gada 30. decembris – 1959. gada 5. oktobris
    Latvijas lauksaimniecības ministrija
    SMILTENES LAUKSAIMNIECĪBAS TEHNIKUMS
    1990. gada 24. augusts –1999. gada 1. janvāris

    Latvijas Republikas Zemkopības ministrija
    SMILTENES TEHNIKUMS
    1999. gada decembris – 2004. jūlijs

    Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
    SMILTENES TEHNIKUMS
    No 2004. gada jūlija – 2011.gada 1.septembrim

    Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
    SMILTENES VATSTS TEHNIKUMS – profesionālā vidusskola
    No 2011.gada 1.septembra

  • Alsviķu struktūrvienībai – 25

    Ar skaistu svētku koncertu, Labo vārdu stundu, kavēšanos atmiņās, saistošām radošajām aktivitātēm un amatu darbnīcām muižas pagalmā Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā strukūrvienība 27. maijā atzīmēja savu 25. jubileju. Tā vienlaikus bija arī skolas audzēkņu salidojuma diena.

    Skolas vēsture ir raiba un piesātināta daudz dažādiem notikumiem, kas savijas ar tuvāko novadu un visas Latvijas vēsturi. Bērnu un jauniešu čalas Alsviķu muižas teritorijā skanējušas ne tikai pēdējos divdesmit piecus gadus, bet - jau daudz agrāk. Tāpat kā Alsviķu muižai vairākkārt mainījušies īpašnieki, arī šajā senatnes auras piesātinātajā pils teritorijā bijis lemts mājvietu rast daudz un dažādām organizācijām.

    Pēc 1921. gada agrārās reformas uz Alsviķu muižas zemes tika izveidota valsts saimniecība, ko vēlāk sadalīja vairākās jaunsaimniecībās. 1927. gadā pili un citas ēkas bērnu patversmes ierīkošanai piešķīra Valkas apriņķa pašvaldībai. 1939. gadā pilī ierīkoja grūti audzināmo meiteņu iestādi, kas darbojas līdz 1943. gadam. Pēc otrā pasaules kara pilī darbu sāka bērnunams. Tas kopā ar pamatskolu un internātskolu pastāvēja līdz 1966. gadam. No 1966. gada līdz 1991. gadam Alsviķu muižas teritorijā darbojās speciālā profesionāli tehniskā vidusskola, tautā saukta par grūti audzināmo meiteņu pāraudzināšanas iestādi. Šis statuss pa visu Latviju izskanējis visplašāk. Izdzirdot Alsviķu vārdu, to atceras vēl daudzus gadus pēc tam, kad šeit jau sen mācījās tuvāko novadu jaunieši, kas vienlaikus ar pamatizglītību gribēja apgūt amata prasmes. Šobrīd Smiltenes tehnikuma Alsviķu struktūrvienība ir viena no divām izglītības iestādēm Latvijā, kur tiek realizētas darba vidē balstītas, mācību programmas aroda apguvei personām ar 1., 2. un 3. grupas invaliditāti.

    Nesen sākusies jaunu audzēkņu uzņemšana. Skola piedāvā apgūt galdnieka, teksta redaktora operatora, šuvēja, apavu labotāja, aprūpētāja, pavāra, pavāra palīga un būvstrādnieka profesijas. Paralēli aroda apguvei audzēkņi var iegūt arī vispārējo vidējo izglītību Alūksnes novada vidusskolas vakara maiņu nodaļā. Vienlaikus, domājot par skolēnu veselību, viņiem nodrošināta fizioterapija, masāžas, ūdens procedūras, ārstnieciskā vingrošana un logopēda pakalpojumi. Individuālā sociālā rehabilitācija apvienota ar medicīniskās rehabilitācijas elementiem. Skolā strādā zīmju tulks – ilggadējā struktūrvienības darbiniece Ritma Egle. Audzēkņu stiprais balsts. Gatava uzklausīt ikvienu. Atbalstīt ne vien ar vārdiem, bet arī ar darbiem, iesaistot ikvienu interesentu vājdzirdīgo biedrības daudzveidīgajos pasākumos.  Skolas jubilejas koncertā Ritma kopā ar audzēkņiem iestudējusi dzīvespriecīgu deju par mīlestību, kuru nevajagot liet māla podiņā.

    Darbinieki daudz domājuši par to, lai audzēkņi varētu pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku. Absolventi, tiekoties skolas jubilejā, joprojām ar lielu prieku un gandarījumu atceras interešu izglītības pulciņos un sporta aktivitātēs pavadītās stundas.

    Vienā no radošajām darbnīcām, kurā amata prasmes demonstrē nākamie galdnieki, strādā skolas 3. kursa audzēknis Bruno Šteinbergs. Brīvajā laikā viņš apmeklē skolas deju kolektīvu un teātra pulciņu. “Vēl mums ir laba sporta zāle. Patiešām daudz iespēju radoši augt un pilnveidoties,” atzīst puisis.

    Jubilejas pasākumā vienojošais ir pogu motīvs. Radošajās darbnīcās gatavo pogas. Tās tiek šūtas pie grāmatzīmēm - kā gaišs atmiņu sveiciens no skolas. Vienlaikus atgādinot par spēku, kas dzimst vienotībā un radošā darbībā. Elīna Leimante, kura Alsviķu skolā izmācījusies par šuvēju, pārliecināta, ka grāmatzīme ar pašas piešūto podziņu viņai nesīs veiksmi. Šuvēju skolotājai Guntai Laipakai Smiltenes tehnikuma Alsviķu struktūrvienība ir pirmā un vienīgā darba vieta. Skolā nostrādāti četrdesmit mūža gadi. Atbildīga, precīza un prasīga, īsta sava aroda profesionāle – viņu raksturo kolēģi. Kamēr ciemiņi radošajās darbnīcās izgatavo grāmatzīmes, skolotāja Gunta kopā ar absolventiem pārlapo albumus, atceroties skaistākos kopā pavadītos brīžus.

    Priecīgi satrauktas svētku koncertu gaida nākamās pavāra palīdzes Signe Cinglere un Elija Jansone. Abas ir pateicīgas skolotājiem par Alsviķos gūtajām profesionālajām zināšanām. “Mums ļoti patīk izvēlētā specialitāte. Skolotāji palīdzēja atrast labas prakses vietas. Pagaidām vēl neesam izlēmušas, ko darīsim pēc izlaiduma, bet šeit iemācītais, izejot pašām savā dzīvē, noteikti noderēs,” atzīst jaunietes.

    Muižas pagalmā kopā ar audzēkņiem aktīvi darbojas jaunais arodmācības skolotājs, Alsviķu skolas absovents Uldis Volkovs. “Agrāk gribēju savu nākotni saistīt ar galdniecību, taču nebija tik stipra veselība. Tāpēc pievienojos apavu labotāju komandai. Darbs ātri iepatikās. Ja nepatiktu, šeit nemaz nevarētu strādāt. Alsviķu skolotāji zina, ko nozīmē apbruņoties ar pacietību. Nodarbību laikā jāatrod laiks pieiet pie katra audzēkņa. Daži saprot ar pirmo reizi, citam viss jāizskaidro trīs četras reizes.”

    Radošajā pogu darbnīcā pie Alsviķu pils sirsnīgi ciemiņus uzņem nākamo galdnieku skolotājs Raitis Ramanis. Tā kā pašam mājās divas meitas, Raitis priecājas par iespēju savas amata gudrības nodot tālāk Alsviķu skolas audzēkņiem. “No sirds priecājos par katru puisi vai vīru, kuram izdevies iemācīt, manuprāt, skaistāko no arodiem. Iet jau mums visādi. Lai atrastu ceļu uz audzēkņa sirdi un savā darbā gūtu panākumus – galvenais – nenolaist rokas un neļaut to pašu darīt arī viņiem. Iedrošināt mēģināt vēl un vēl. Līdz sanāk. Tas nekas, ka kādam tas varbūt ir sestais vai septītais mēģinājums.

    Galdnieka darbā ļoti būtiska ir neatlaidība un pacietība. Tāpēc šo specialitāti nevar apgūt gluži katrs, kas to vēlas.Tāpat - audzēkņus ar īpašām vajadzībām nevar kā robotus salikt rindā un dot rīkojumus. Ja nāk virsū dusmas, labāk sakost zobus un iziet no situācijas ar humoru. Piemēram, pirms dažiem gadiem, strādājot pils pagalmā, lūdzu vienam skolniekam padot kompresoru. Uz brīdi aizgriezos prom, bet viņš tikmēr izrāvis no zemes un atnes pusieraktu ūdens noteku...

    Pa dzīvi jāprot iet ar smaidu un vienkāršību,” uzskata R.Ramanis. “Skolotājam jāprot atrast īsto pieeju katram audzēknim. Strādājot šajā skolā, reizēm nākas sadzīvot ar domu, ka kādam, neraugoties uz milzīgu viņa izaugsmē ieguldīto darbu, tā arī neizdodas iemācīt tikpat kā neko. Par to, protams, sāp visvairāk. Šādus brīžus jāspēj pārlaist ar mīlestību, nešaustot sevi un nevainojot arī audzēkni.”

    Gaidot Labo vārdu stundu, muižas pagalmā satikušās skolas kādreizējās skolotājas Dace Rateniece un Zigrīda Sināte. Skolotājai Rateniecei šeit aizvadīts viss darba mūžs. Divdesmit piecu gadu vecumā sākusi strādāt bērnunamā, pēc tam – tā sauktajā meiteņu pāraudzināšanas iestādē. “Visgrūtāk ar viņām gāja pirmajā gadā. Pēc tam nomierinājās, pierada un nekādu īpašu problēmu nebija. Kopā piedzīvojām daudz jauku brīžu. Daudzas bija atvestas no ostas pilsētām – Liepājas, Vetspils... Taču man kaut kā izdevās ar visām atrast kontaktu un panākt zināmu uzticēšanos. Tas jau šādās situācijas galvenais. Skolotājai internātskolā jābūt vienlaikus gan mammai, gan draudzenei, gan pedagoģei. Jauniešu vidū bija arī vairākas jaukas jaunietes, kuras šeit nonākušas politisko apsvērumu dēļ vai tikai tāpēc, ka nebija laistas skolā. Visbiežāk mātes strādāja fermā un vajadzēja, kas palīdz lauku darbos. Apradušas ar jauno vietu, meitenes bija laimīgas, ka var būt kopā ar vienaudžiem. Atceros, kā Dziesmu svētkos visas kopā ar pagasta kori gājām gājienā. Mums pa priekšu alūksnieši, viņus pasveicināja divas trīs reizes, bet – tiklīdz malā stāvētāji pamanīja Alsviķu nosaukumu, tā no malu malām atskanēja: “Sveiciens Alsviķu meitenēm! Sveiciens Alsviķu meitenēm!”

    Arī vēlāk, kad skolā sāka uzņemt audzēkņus ar veselības problēmām, vajadzēja laiku, kamēr pieradām. Jo vienlaikus nācās strādāt gan ar ļoti apdāvinātiem jauniešiem, gan tādiem, kuriem mācības sagādāja ļoti lielas grūtības. Atkal bija nepieciešams atrast citu pieeju. Tagad skatos un priecājos, cik ļoti skola un tās teritorija mainījusies. Viss tik skaists un kārtīgs!” Līdzīgās domās ir arī kādreizējā Alsviķu pagasta pašvaldības policiste Zigrīda Sināte. Viņa savulaik aizvietojusi Daci Ķimeli dekrēta atvaļinājuma laikā, pildot direktora vietnieces pienākumus sociālās rehabilitācijas jomā.  “Skolas vide radikāli atšķīrās no otras darba vietas. Pavisam cits ritms. Visvairāk atmiņā paliks audzēkņu neaprakstāmā labestība un sirsnība. To pašu varu teikt par kolēģiem. Šādā vietā nevar strādāt cilvēks, kurš ir ass, ātrsirdīgs un otru nemīl. Par šo skolu saglabājies daudz jauku atmiņu. Tas bija ļoti skaists laiks.”

    Gandrīz visu svētku laiku skolas bijušo un esošo audzēkņu bariņa ielenkumā atrodas vienmēr sirsnīgai sarunai atvērtā dienesta viesnīcas skolotāja Ludmila Bērziņa, kura Alsviķu skolā strādā kopš 1998. gada. Pēc izglītības – sociālā darbiniece ar specializāciju sociālajā pedagoģijā un finansiste. Regulāri zināšanas papildina dažādos kursos. “Ludmila šajā skolā pārzina visu,” saka kolēģi. “Sākot no audzēkņu sekmēm un interesēm un beidzot ar katra nākotnes nodomiem.”

     “Man viņi visi mīļi,” par savējiem saka skolotāja. “Tā kā esam kopā visu diennakti, brīžiem kādam jābūt mammas vietā. Audzēkņi nāk no ļoti dažādām vidēm, tāpēc skolotājiem jābūt dubultiejūtīgiem un saprotošiem. Sapratne arī ir galvenā atslēga uz ikviena cilvēka sirdi. Audzēkņi, kuriem nav paveicies ar veselību vai citās jomās, bieži ir daudz patiesāki un sirsnīgāki par cilvēkiem, kuriem šajā dzīvē iedots viss, lai būtu laimīgi paši un savā pārticībā padalītos ar citiem. 

    Spēku smeļamies kolektīvā. Kā vien spējam, cenšamies cits citu grūtā brīdī atbalstīt. Pa šiem gadiem neviens no kolēģiem man nekad nav atteicies palīdzēt. Visi labi apzināmies – tas, ko darām, ir komandas darbs. Vēl skolā vienmēr ir skaisti un jauki kultūras pasākumi, kas ļoti sasilda. Par mūsu audzēkņu priekšnesumiem esam dzirdējuši daudz labu vārdu, arī uzstājoties citur.”  

    Tiklīdz beidzam runāties, skolotāju atkal apkampj absolventi, kuri Alsviķos pirms vairākiem gadiem apguvuši šuvēja arodu. Visi kopā atceras zem meiteņu gultām atrastos puišus un “soda mērus”, kas pielāgoti par dūma uzvilkšanu aiz skolas stūra. Vineta Bumbiša šobrīd mājās audzina trīs bērnus un amata prasmes izmanto, rūpējoties par ģimeni. Laura Pelaka uz skolas salidojumu atbraukusi no Īrijas, kur strādā stādaudzētavā. Jana Malvese tagad ir rīdziniece, strādā kādā birojā par sekretāri. Artūrs Ciekurznis pārcēlies uz dzīvi Londonā, kur virtuvēm uzstāda granīta virsmas.

    Vietā, kur ikdienā lemts satikties tik dažādiem likteņiem un sāpēm, nepieciešama īpaša augstāku spēku aizsardzība un nozīmīga katra labā doma un vēlējums. Kā zīme un atgādinājums, ka Asviķu skolai tā nekad netrūks, svētku dienā iestādīja Smiltenes tehnikuma kolēģu dāvinātu dekoratīvo pīlādzīti. Labo vārdu stundā tas tika pie vēl viena “brāļa”, kuru kopā ar skaistiem spēka vārdiem dāvināja Alūksnes vidusskolas direktore Ilze Līviņa.

    Sveicot pedagogus un audzēkņus jubilejā, Alsviķu skolu par savējo sauc arī Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Grigore. No 1998. gada līdz 2011. gadam, strādājot par Alūksnes vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolas direktori, viņa vienlaikus koordinējusi arī sadarbību ar Alsviķu profesionālo skolu. “Alūksnes rajona vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolas pedagogi brauca uz Alsviķiem, lai nodrošinātu apmācību tiem jauniešiem, kas vienlaikus ar arodu vēlējās iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Arī pati kādu laiku mācīju viņiem bioloģiju un veselības mācību. Šie audzēkņi vienmēr paliks atmiņā kā īpaši - ar savu attieksmi cits pret citu, pret darbu un mācībām.  Viņi ir kā spilgts apliecinājums tam, ka cilvēkam, kuram varbūt kaut kas nav dots fiziski, piešķirts īpašs sirds un dvēseles skaistums. Mācību darbs Alsviķos radikāli atšķirās no citām skolām. Tā bija laba dzīves skola arī man pašai, ko ļoti novērtēju. Tāpat kā veiksmīgo un rezultatīvo sadarbību ar skolas direktori Anitu Palmu un pārējo kolektīvu, kas ir ļoti saprotošs, draudzīgs un darbīgs. Tieši tik īpašs, kādiem jābūt cilvēkiem, kuriem uzticēti tik īpaši audzēkņi.”

    “Šeit, Alsviķu skolā gūtās zināšanas un prasmes ļāvušas audzēkņiem iespēju saredzēt plašāk ne tikai ar acīm, bet arī ar sirdi,” klātesošos Labo vārdu stundā uzrunāja skolotāja Astrīda Bētere, sakot lielu paldies katram no bijušajiem un esošajiem darbiniekiem, kuri ar savu ikdienas devumu kā dažādu materiālu, krāsu un izmēru pogas godprātīgi ļāvuši piepogāties skolas ikdienas ritmam. Visi pelnījuši, lai kādreiz par viņu veikumu un savdabīgo darba ikdienu pastāstītu vairāk. Kā svētku uzrunā teica Valsts probācijas dienesta pārstāve Inese Pura: “Skolas sirdspuksti ir audzēkņi, bet spēks – skolotāji.” Alsviķu gadījumā – ikviens, kurš gatavs izdarīt visu iespējamo, lai maksimāli atvieglotu audzēkņu ikdienu, paverot viņiem iespēju apgūt piemērotāko profesiju, kas savienojama ar veselības problēmām.

    “Ir labi padarīta darba sajūta un vienlaikus milzīgs gandarījums par to, ka skola aug un attīstās,” saka struktūrvienības vadītāja Anita Palma, kura par sevi saka: “Neesmu no lielām runātājām. Labāk patīk izdarīt, lai darbi paši par sevi runā.” Anita Palma Alsviķu skolā sākusi strādāt 1996. gadā. Pirmo gadu bijusi mācību pārzine, pēc tam – turpat divdesmit gadus - direktore. Pirms tam strādājusi Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldē. “Darbs mūsu skolā nav viegls. Tāpēc, veidojot komandu, vispirms skatos, cik daudz cilvēkā ir mīlestības, vai viņš spēs izprast vidi, kurā būs jāstrādā. Vairums skolas darbinieku šeit strādā jau gadiem ilgi, jo darbu izjūt kā misiju un aicinājumu. Ļoti cenšos, lai mēs būtu kā viena liela ģimene. Kopā priekos un bēdās.

    Jubilejā bieži izskanēja vēlējums – lai skolai netrūktu daudz audzēkņu! Zinu, ka tie, kuri to teica, vēlēja mums labu, bet, ja aizdomājas dziļāk... Labāk, ja būtu mazāk tādu cilvēku ar tik smagām veselības problēmām, kā vienam otram mūsu audzēknim. Taču statistika ir nežēlīga. Šādu ļaužu skaits ar katru gadu pieaug.

    No sirds priecājos par katru, kurš atbrauca, lai satiktos un parunātos! Taču - dažs, kurš pirms pāris gadiem vēl pārvietojās pats, tagad jau to bez palīgierīcēm vairs nevar... Nesen uzzināju, ka garajam aizgājēju sarakstam piepulcējušies vēl vairāki...

    Daudziem mūsu audzēkņiem ļoti būtisks ir atbalsts arī pēc skolas beigšanas. Sāpīgi, ja, to nesaņemot, jaunietis spiests atgriezties un palikt ne tajā labvēlīgākajā un izaugsmi rosinošākajā vidē.

    Taču dzīve turpinās. Pa šiem gadiem skolai divkāršojies izglītības programmu skaits. Ar dažādu projektu atbalstu pakāpeniski sakārtojam infrastruktūru. Kā jau lauku skolai, finansiālais atbalsts mums ir ļoti vajadzīgs. Ko novēlu visiem savējiem jubilejā? – Lai Smiltenes tehnikuma dāvinātais pīlādzītis mums visiem nestu svētību! Domāsim vairāk labu domu un biežāk uzsmaidīsim cits citam! Lai priecīgo mirkļu ir vairāk nekā bēdīgo!”

    Smiltenes tehnikuma jauniešu grupa “M.A.T.R.I.K” jubilāriem dāvināja romantisku muzikālo sveicienu, bet skolas prasmīgākie kulināri sūtīja svētku torti, ko vienlaikus ar daudz labām domām rotāja Alsviķu skolas logo: “Amats ir pamats!”

    “Paldies par šo skaisto vidi! Par to, ka dodat cerību tiem, kuriem nav paveicies,” teica skolas direktors Andris Miezītis, vēlot savam kolektīvam daudz spēka, izturības un veiksmes arī turpmāk.

    Pēc Labo vārdu stundas Alsviķu struktūrvienības audzēkņi ciemiņus un mājiniekus priecēja ar aizkustinošu svētku koncertu “Pacelties spānos”, aicinot neskatīties atpakaļ pagātnē, bet stāvēt pāri ikdienai un sāpēm.

    Kamēr pārējie ballējas, vienīgi uzticamais struktūrvienības sargs un acuraugs Redo neļāvās svētku reibumam un ziedu smaržām. Viņa modrību neiemidzināt arī ar skaistiem vārdiem. Perfekti iejuties skolas kolektīvā un apguvis visas nepieciešamās amata prasmes. “Nežēlo savu balsi, lai atklāti paustu viedokli par katru, kurš ienācis pagalmā. Draudzīgs, bet sev pāri darīt arī neļaus,” draugu un kolēģi raksturo sargs Mārtiņš Āboltiņš, kura pārziņā skolas apkures katlu pogas.

    Autore:Baiba Vahere

     

  • Direktori

    Tehnikuma pastāvēšanas laikā ir bijuši 14 direktori.

    • 1922. – 1935. gads JŪLIJS VĪGANDS
    • 1935. – 1939. gads KRISTAPS LIELGALVIS
    • 1939. – 1940. gads direktora vietnieks KĀRLIS VALTERS LIEPIŅŠ
    • 1940. – 1941.gads E. CELMS
    • 1941. – 1942. gads KRISTAPS LIELGALVIS
    • 1942. – 1945. gads VIKTORS LINIŅŠ
    • 1945. – 1948. gads JĀNIS KĀRKLIŅŠ
    • 1949. – 1955. gads ILMĀRS DRĒĢERIS
    • 1956. – 1963. gads ELMĀRS STIGLICS
    • 1964  – 1965. gads KĀRLIS ĶAUNE
    • 1965. – 1966. gads PĒTERIS PĒTERSONS
    • 1966. – 1969. gads VITĀLIJS TAMANIS
    • 1970. – 1979. gads JĀNIS MITRIŅŠ
    • 1979. – 1990. gads JĀNIS SOKOLOVS
    • No 1990. 4. augusta ANDRIS MIEZĪTIS
  • Vēsture bildēs

     

     

    1924. gads. "Skolu sekmīgi beigušie iegūst piensaimniecības un lopkopības tehniķa nosaukumu."

    (Valdības vēstnesis, 1923. gada 17. jūlijs)

     
      20. gs. 30. gadi. Skolas audzēkņi pēc labi padarīta darba Rauzas pļavās. Lopkopji ziemu varēs aizvadīt bez bēdām - saime būs paēdusi...   
     

    "1940. gadā skola pārgāja Tautas komisariāta pārziņā un sākās iekļaušanās sociālistiskajās sacensībās."

    (Ruta Kalniņa. Smiltenes tehnikums ANNO 1922)

     

       1945. gadā skola ieguva nosaukumu Smiltenes zooveterinārais tehnikums. Tā ir pirmā mācību iestāde Latvijā, kas sāka apmācīt veterināros feldšerus.   
       Dievkalpojumu mazpulku nometnē skolas pagalmā Kalnamuižā vada mācītājs Ernests Kronbergs - liels patriots, kurš no savas pārliecības neatteicās arī tad, kad par Latviju sāka cīnīties divas lielvaras. Mācītāja, vēlāk - prāvesta dzīves pavediens traģiski aprāvās 1944. gadā. Viņš ir pirmais, kurš apglabāts toreiz brīvajā laukumā Smiltenes pilsētas kapos pie Brīvības cīņās kritušo karavīru pieminekļa.  
         

    1936. gadā pie Smiltenes lauksaimniecības mācību skolas nodibināja Piensaimnieku izmēģinājuma staciju, kur pētīja Latvijā ražoto piena produktu kvalitātes trūkumus, to cēloņus un izstrādāja metodes, kā tos novērst. Profesionāļiem palīdzēja nākamie piensaimnieki, kas tīrīja pienotavu, mazgāja traukus, pieņēma pienu, piedalījās tā pārbaudē un pārstrādē, bet pēc tam ar ērzeļiem veda uz staciju sviesta mucas un sierus. Dežuranti cēlās trijos no rīta. "Tā, taču, ir īsta Sibīrija!" žēlojās audzēkņi.


     
         Skolas pedagogi 1932. gadā. Daudzi no viņiem snieguši lielu ieguldījumu ne vien novada attīstībā, bet bijuši sava veida celmlauži republikā. Centrā - skolas pirmais direktors Jūlijs Vīgands - spilgta personība un izcils ķīmijas skolotājs. Vienīgi Vīganda kungs bijis tik nopietns, ka audzēkņi solījuši viens otram balvu - dāmu pirkstiņus (šokolādes konfektes ar liķiera pildījumu) tam, kurš pirmais sasmīdinās direktoru.   
         20. gs. 30. gadi. Vidū - direktors un piensaimniecības priekšmetu skolotājs Kristaps Lielgalvis. Viņam blakus (pa labi) - skolotājs K.V. Liepiņš, kuram 1940. gadā uztic direktora pienākumus,kad nacionāli noskaņoto Lielgalvja kungu no darba atbrīvo.  
         1930. gads. Lopkopības skolas izlaidums. "Jūs visus gaida grūts darbs," audzēkņiem teicis agronoms Ābele. "Bet no darba gan laikam neviens nav nomocīts. Slinkojot cilvēks saslimst ātrāk, nekā strādājot. Ja esat izvēlējušies profesijas, kas saistītas ar lauksaimniecību vai piensaimniecību, tad dzīve jāpieņem tāda, kāda tā rādās." (Jānis Zariņš " Cepure ar zelta vārpu")  
         Piensaimniecības un lopkopības skolas izmēģinājuma pienotava pagājušā gadsimta 30. gados. Tā ierīkota bijušajā muižas zirgu stallī, kur firsta Līvena laikā turēti zirgi un bijusi telpa, kur kalpiem un staļļa puišiem pulcēties. Te svinēti Ziemassvētki, izvietojot lielu egli plāna vidū. Tagad šeit atrodas skolas bibliotēka un ēdnīca.  
         1924. gads. Pirmais izlaidums. Skolotāji un absolventi.  
      Fotogrāfija no Zemkopības ministrijas "Smiltenes piensaimniecības un lopkopības vidusskolas" reklāmas izdevuma. Šāda krievu baroka stilā 1730. gadā celtā kungu māja Smiltenes muižas centrā izskatījās tālajā 1922. gadā, kad šeit darbu sāka divgadīgā mācību iestāde.  
       

     "Sveiki, mīļie piederīgi! Vēlu jums daudz laimes un veselību," sūtot šo fotogrāfiju mājiniekiem un vēlot viņu pēc veiksmīgi nolikta eksāmena mājās sagaidīt, 1924. gada aprīlī raksta viens no nākamajiem piensaimniekiem. Vārds, diemžēl, vairs nav salasāms.

     
           
     

    "Lai es tādas vagas aru, ka es ilgi dzīvot varu sava tēva pagastā," praktiskajās nodarbībās skandēja lauksaimniecības skolas audzēkņi. 20. gs. 30. gados strādāt ar šādu Fordson traktoru bija ļoti liels gods un lepnums.

     

     
           
      Kalnamuiža mostas pavasarim. 20. gs. sākums.  
           
      1960. gada izlaiduma koncerta dalībnieki. 2. rindā - koncertmeistars E. Bojārs. 1. rindā vidū - angļu valodas skolotāja, ilggadēja tehnikuma tautas deju kolektīva vadītāja un daudzu kultūras pasākumu organizētāja Austra Ruka.  
           
      1939. gads. Lauksaimniecības skolas karoga iesvētīšana Smiltenes ev.lut. baznīcā. Uz karoga izšūtie vārdi: "Zemei - darbs, tēvijai - sirds, lai Latvija kā zvaigzne mirdz!" grezno arī Smiltenes tehnikuma karogu.   
        Tehnikuma dejotāji (priekšplānā - skolotāja Austra Ruka) ceļā uz Dziesmu svētkiem. Saktas audzēkņi kopā ar skolotāju Ēvaldu Apīni izgatavojuši no likvidētās Piensaimniecības nodaļas katliem un vara kannām.   
       Smiltenes tehnikuma darbinieki dodas 1. maija gājienā...  
      Skolas pārvaldnieks un agronoms Jānis Švāģeris - īsts goda vīrs un saimnieks ar lielo burtu. Vienīgi uz skolu pēc avīzēm gan viņš sūtīja savu vilku suni Valletu. Par to, kā tas notika, lasiet jaunajā grāmatā "Profesionālā izglītība muižā", ko varēs iegādāties salidojuma dienā.  
      20.gs. 70. gadu beigas. Smiltenes tehnikumā vienmēr godā turētas sportiskās tradīcijas.   
      Zootehniķi. 1962. gada izlaidums.  
      1961. - 1962. gads. Smiltenes tehnikuma riteņbraukšanas izlase kopā ar republikas labākajiem riteņbraucējiem.   
      1935. gada 23. un 24. augusts. Ziemeļlatvijas skolotāju paidogoģiskās dienas Smiltenē, kurās piedalās arī Smiltenes PIensaimniecības un lopkopības skolas paidagogi.  
     

    "1946. gads. Visi Smiltenes Piensaimniecības un lopkopības skolas audzēkņi valkāja formas. Meiteņu kleitām vajadzēja būt garām piedurknēm un 10 cm pāri ceļgalam. Svinīgos gadījumos varēja būt arī tautastērps."

    Ruta Kalniņa

     
     

    Centrā - direktors J. Kārkliņš vienā no pirmajiem izlaidumiem Smiltenē J. Kārkliņš bija Krievijas latvietis, atvaļināts padomju lidotājs, kuru amatā iecēla pirmajos pēckara gados. "Ikdienā viņš staigāja militāra piegriezuma frencī, galifē biksēs un stulmainos zābakos, latviešu valodā runāja slikti, toties tehnikuma audzēkņiem mācīja PSKP vēsturi."

    Juris Zušmanis

     
      Absolventu valde.  
      20. gs. 80. gadu sākums. Komjauniešu pārgājiens.  
      Smiltenes tehnikuma 60 gadu jubilejā. V. Avots (no labās), E. Mitriņa, direktors J. Mitriņš, profesors J. Latvietis, skolotāja A. Siliņa.   
      Pirmais Smiltenes tehnikuma audzēkņu salidojums 1962. gadā.  
      ...un vēl viens foto no pirmā salidojuma.   
      Smiltenes lauksaimniecības mācību iestāde daudzus gadus bija vienīgā skola Latvijā, kas sagatavoja pienotavu vadītājus, lopkopības pārraugus, lauksaimniekus, siera meistarus un sierniecību vadītājus.  
     

    Sovhoztehnikuma audzēkņi slaukšanas praksē. No kreisās - Dz. Jaunrubene, L.Jurjāne, Dz. Drozdecka.

     
     

    Guntis un Elga nolasa apsveikuma telegrammu 1972. gada "Sniegpārsliņu" dalībniekiem. Novēlējumi: 

    Māksliniekiem: iejusties "Sniegpārsliņu" virpulī un piedot tai mirdzumu.

    Muzikantiem: esiet moži, lai nerimst "Sniegpārsliņas" virpulis.

    Pārējiem: iekļauties "Sniegpārsliņas" jautrajās dejās un nepagurt līdz atkusnim.

     
      "Sniegpārsliņas"  viesi pārvar šķēršļu joslu.  
      Smiltenes tehnikuma radošajā pasākumā viesojušies daudzi Latvijā pazīstami skatuves mākslinieki.   
      Smiltenes tehnikuma audzēkņu etnogrāfisks uzvedums "Tautiešami roku devu".  
     

    Lai bij' laime, kam bij' laime

    Dēlu mātei liela laime;

    Tai piedzima malējiņa

    Apautām kājiņām.

     (L.t.dz.)

     
     

    Dzīvo labi, līgaviņ'

    Ar manām māsiņām

    Vai tu viena nodarīsi

    Manus lielus tīrumiņus?

    (L.t.dz.)

     
     

    Skaista pļava nenopļauta,

    Vēl skaistāka, kad nopļauta;

    Skaista meita vainagā,

    Vēl skaistāka aubītē.

    (L.t.dz.)

     

     
      "Sniegpārsliņa" bija viens no tehnikuma audzēkņu un pedagogu 20. gs. 60. un 70. gadu gaidītākajiem pasākumiem, ko absolventi ar labiem vārdiem atceras joprojām.  
      Smiltenes tehnikuma dramatiskā pulciņa dalībnieki. Viņu vidū - Smiltenes tehnikuma direktors (toreiz - skolas audzēknis) Andris Miezītis.   
      .. un šeit - daiļrunas konkursā.  
      Mācoties Smiltenes tehnikumā direktors arī aktīvi nodarbojās ar biatlonu un distanču slēpošanu.   
     

    Andris Miezītis: “Uzzinot, ka esmu uzņemts Smiltenes tehnikumā, bija tik laba sajūta! Nekad neesmu nožēlojis savu izvēli nākt mācīties uz šo skolu. Tie bija četri ļoti skaisti gadi! Bet, ja kāds man astoņpadsmit gados sacītu, ka būšu skolas direktors, tad gan teiktu, ka viņš ir jucis! Taču 1990. gadā dzīve mani atkal atveda uz Smilteni.  Tajā pašā zālē, kur pirms daudziem gadiem gaidīju iestājeksāmenu rezultātus, mani ievēlēja par tehnikuma direktoru." 

     

     
      Skolas projektu vadītājas Ingunas Avotas lielākā autoritāte ir tētis, no kura viņa mācījusies visvairāk. Inguna saka: "Vajag sapņot lielus sapņus, jo tie piepildās!" Arī visi viņas bērnības skaistākie sapņi ir piepildījušies!  
      Ēdnīcas vadītāja Astrīda Pinkovska Smiltenes tehnikumā nostrādāja vairāk nekā 30 gadus. "Viņa bija labestības iemiesojums," par Astrīdu saka kolēģi.  
      1978. gada 1. septembris Smiltenes 29. arodvidusskolā. 2011. gadā skolu apvienoja ar Smiltenes tehnikumu. Tagad arī viņi visi ir mūsējie!  
      Latvijā vairākkārt mainījušās varas, bet nemainīga palikusi cilvēku cerība, ka reiz nāks “ceļinieku” paaudze, kas savedīs kārtībā Latvijas ceļus.  
      “Ceļinieku” ikdiena nekad nav bijusi viegla, bet šīs profesijas prestižs tālajos 70. gados bija ļoti augsts.  
      Izlaidums Smiltenes 29. arodvidusskolā. Moto "Finiša nav un nebūs. Ir tikai starts! tikpat skaisti un iedvesmojoši skan arī šodien.  
      20. gs. 80. gadi. Smiltenes tehnikuma bundzinieces Dziesmu svētkos Rīgā.  
         Ilggadējā Smiltenes tehnikuma matemātikas skolotāja Anna Siliņa. Direktors viņu joprojām sauc par Skolotāju skolotāju.  
      Smiltenes Zooveterinārā tehnikuma audzēknes Elzas Ūdrītes (tagad - Drone) žetons.  
      "Smiltenes tehnikuma žetons ir kā vārpa, kas simbolizē briedumu. Kā spārni, kas atgādina par vieglumu. Kā stari – ceļš augšup," skaidro direktors Andris Miezītis.  
           

     

    Fotogrāfjas digitalizēja: Anita Biseniece un Baiba Vahere

    Vēstures faktus apkopoja: Baiba Vahere

Veterinārā klīnika

Darba laiks: no 9.00 - 17.00 (bez pārtraukuma). Klīnika atvērta pirmdienās, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās. Tālruņi: 64707654, 20250228.

vet

Smiltiņa autoskola

Smiltenes tehnikums organizē "B" kategorijas autovadītāju kursus.

Tikai tehnikuma audzēkņiem teorija 30 EUR.

automaciba

Kalna ligzda

Kalnamuiža 7 
Smiltenes pag., Smiltenes nov. 
Smiltene, LV-4729, Latvia
Tālrunis: 64772173
Booking.com logo2 2
1
© 2016 Smiltenes tehnikums / Izstrādāts Tehnoloģiju Studijā