Katram no mums ir sava dzimtā valoda, bet daudzi runā arī citās – tās palīdz mums saprast cilvēkus, iepazīt jaunas kultūras un skatīties uz pasauli plašāk. Jo vairāk valodu mēs zinām, jo vairāk durvju mums paveras!

21. februārī Alsviķu teritoriālās struktūrvienības izglītojamie un darbinieki tika aicināti uz ikgadējo Dzimtās valodas dienas pasākumu, lai runātu par valodu – ne tikai par dzimto latviešu valodu, bet arī par visām valodām, kas mūs ieskauj un bagātina.

Vispirms visi kopā noskatījāmies video “Valoda dzīvo, ja tajā runā”. Video sveicienu sūtīja Latviešu valodas aģentūras radošo darbu konkursa „Valoda dzīvo, ja Tu tajā runā” dalībnieki.

Pēc tam no katra kursa izvēlētais pārstāvis piedalījās spēlē par valodas jautājumiem. Spēles gaitā bija iespēja uzzināt jaunus un jau varbūt zināmus faktus par latviešu un pasaules valodām. Spēlē vislabāk veicās 1.kursa pavāra palīgu grupas pārstāvei Andai Juškānei, otrajā vietā – 1.kursa apavu labotāju grupas izglītojamā Amanda Sidrabkalēja, bet godalgoto trešo vietu ieguva 2. kursa pavāra palīgu grupas pārstāve Alīna Rigonda Barinova.

Noslēgumā skanēja Mika Galvanovska dziesma “Par savu zemi saukt”.

Klātesošajiem tika atgādināts, ka valoda ir tilts starp domām un pasauli – tā ļauj mums izteikt emocijas, dalīties ar zināšanām un saprast citam citu. Tā ir kā dzīvs organisms, kas mainās un attīstās līdz ar sabiedrību, nesot sevī kultūru, vēsturi un identitāti.

Valoda nav tikai vārdi – tā ir mūzika, žesti, klusums starp teikumiem. Tā ir spēja radīt, iedvesmot un saistīt cilvēkus pāri laikiem un robežām. Tā ir mūsu domas balss un mūsu sirds atbalss. 

Uz galeriju