Elīza ir 4. kursa audzēkne Smiltenes tehnikuma veterinārmedicīnas programmā. Viņu raksturo centība, līdzjūtība pret dzīvniekiem un vēlme pilnveidoties izvēlētajā profesijā. Elīza ir ne tikai lieliska skolniece ar augstu vidējo vērtējumu, bet arī pozitīva, atsaucīga un radoša jauniete.

Šajā mācību gadā viņa piedalījās Erasmus+ praksē Maltā, kur guva nenovērtējamu pieredzi, strādājot ar dažādiem dzīvniekiem un sadarbojoties ar profesionāļiem starptautiskā vidē. Intervijā Elīza dalās savos iespaidos par praksi, skolas ikdienu un nākotnes iecerēm.

Par Tevi un Taviem hobijiem

1. Kādi ir Tavi mīļākie hobiji vai brīvā laika nodarbes?

Pirms aptuveni gada uzsāku nodarboties ar jaunu hobiju – fotografēšanu. Visvairāk man patīk fotografēt kuģus un lidmašīnas. Kad esmu mājās, lielākā daļa mana brīvā laika tiek pavadīta Rīgas ostā vai lidmašīnu vērotavā. Prakses laikā liellopu saimniecībā bija iespēja fotografēt arī govis, kas bija patiesi vērtīga pieredze, jo iepriekš dzīvniekus nebiju fotografējusi.

2. Vai esi iesaistīta kādā pulciņā, kolektīvā vai brīvprātīgajā darbā ārpus skolas?

Nu jau desmito gadu aktīvi darbojos Jaunsardzē. Nodarbības ir tiešām interesantas un izglītojošas, bet brīvdienas, kad ir iespēja piedalīties Jaunsardzes nometnēs vai pasākumos – aktīvas un dinamiskas.

3. Kas Tev palīdz atslēgties pēc garas dienas skolā vai praksē?

Pēc garas dienas atslēgties man palīdz tikšanās ar draugiem. Pozitīvi cilvēki apkārt uzlādē pat, ja ir bijusi nogurdinoša diena.

4. Vai hobiji palīdz arī mācībās vai profesionālajā attīstībā?

Uzskatu, ka jā! Manā gadījumā fotografēšana ne tikai sagādā prieku, bet ir arī noderīga, lai iemūžinātu savu darba ikdienu, kā arī sekmētu darba vietas popularizēšanu. Un šis hobijs noder ne tikai veterinārmedicīnā vai lopkopībā, bet visdažādākajās dzīves un darba jomās. Piemēram, pagājušajā rudenī man tika dota iespēja, pateicoties Rīgas brīvostai, doties izbraucienā ar loča kuteri fotografēt kruīza kuģa ienākšanu Rīgas ostā. Tā bija patiesi fantastiska un arī izglītojoša pieredze, jo iemācījos daudz jauna par ostas darbību.

Par skolu un mācībām

5. Tu esi teicamniece – kas Tevi motivē sasniegt tik augstus rezultātus?

Jau kopš bērnības esmu nospraudusi sev mērķi – kļūt par labu un pieprasītu profesionāli kādā noteiktā jomā. Šī mērķa sasniegšanai izvēlējos veterinārmedicīnu, jo esmu uzaugusi ar dzīvniekiem un vienmēr esmu vēlējusies tiem nodrošināt maksimāli kvalitatīvu un laimīgu dzīvi. Un palīdzēšana dzīvniekiem sniedz patiesu gandarījumu. Tas ir mans dzinulis mācīties un pilnveidoties savā jomā.

6. Kurš priekšmets Tev ir visinteresantākais un kāpēc?

No vispārīgajiem priekšmetiem mans mīļākais mācību priekšmets ir ķīmija. Tā palīdz saprast, kā darbojas pasaule mums apkārt. Tā ir tiešā veidā saistīta ar veterinārmedicīnu, jo ķīmija ir katra veterinārā darbinieka ikdiena – ar to sastopamies, izmantojot dažādus medikamentus, veicot diagnostiskos izmeklējumus un daudzus citus ikdienas pienākumus.

No profesionālajiem priekšmetiem visvairāk man patīk ķirurģija. Nav lielāka gandarījuma, kā redzēt dzīvnieku atveseļojamies Tevis dēļ, kurš bija savainots vai slims. Tu vari burtiski glābt dzīvības ar savām rokām. Bieži vien dzīvnieki nevar parādīt, kas sāp, tāpēc veterinārārsts ir kā detektīvs – noskaidro problēmu, plāno operāciju un atrod labāko risinājumu.

7. Kā organizē savu laiku starp mācībām, praksi un citām aktivitātēm?

Protams, tas nav viegli. Manuprāt, svarīgākais ir atrast laiku kaut nelielai atpūtai, un tad arī visi pārējie darbi ies no rokas. Jāsaprot iemesls, kāpēc Tu mācies un ko vēlies ar to sasniegt. Ja Tev ir mērķis, tad arī atradīsies gribasspēks.

8. Kāds ir Tavs labākais mirklis no skolas dzīves šajā mācību gadā?

Šis mācību gads man vairāk asociējas tieši ar praksi, jo tā līdz šim ir aizņēmusi lielāko daļu mācību gada. Teiktu, ka visspilgtāk atmiņā man ir palicis pirmais brauciens uz Maltas galvaspilsētu - Valletu. Tā ir tik ārkārtīgi skaista un ar vēsturiskiem notikumiem apvīta pilsēta, un to var sajust uz katra soļa. Vēl tagad atceros, kā izkāpu no autobusa un uzreiz zvanīju mammai video zvanā, lai parādītu, cik tur ir skaisti!

Par praksi

9. Kur Tu šogad biji praksē, un kādas bija Tavas galvenās atbildības tur?

Pirmos prakses mēnešus pavadīju liellopu saimniecībā SIA “Naukšēni”. Tā bija patiesi fantastiska prakse, kuras laikā iemācījos tiešām daudz jauna. Noteikti varu ieteikt arī citiem jauniešiem savu praksi realizēt tieši šajā uzņēmumā. Mani galvenie pienākumi bija liellopu klīniskā izmeklēšana, asistēšana dažādās veterinārās procedūrās (mākslīgajā apsēklošanā, nagu griešanā, grūsnību noteikšanā, atragošanā u.c.), sekošana dzemdību procesam, dzemdētājas un teļa pēcdzemdību aprūpe, kā arī asins un piena paraugu noņemšana.

Pēdējos divus mēnešus biju Erasmus+ praksē Maltā, kur strādāju veterinārajā klīnikā “The Veterinary Clinic Malta”. Mani pienākumi bija asistēšana veterinārārstam vizītēs, kā arī dažādu diagnostisko izmeklējumu veikšanā un, protams, ķirurģisko manipulāciju laikā. Pēc operācijām mazgāju un sterilizēju ķirurģiskos instrumentus, kā arī uzkopu telpas. Dalība Erasmus+ mobilitātē bija vērtīga pieredze, kuru noteikti iesaku izmantot katram audzēknim. Pat, ja ir satraukums un pat, ja ir bailes ceļot uz citu valsti un būt prom no mājām – tās atmiņas, ko iegūst mobilitātē ir neaizmirstamas. Arī es biju satraukusies un ilgojos pēc mājām, taču nevienā brīdī šo izvēli neesmu nožēlojusi.

10. Kas bijis visizaicinošākais vai interesantākais Tavā praksē?

Konkrēti prakses vietās visinteresantākais bija asistēt daudz un dažādās ķirurģiskās manipulācijās. SIA “Naukšēni” pirmo reizi redzēju, kā tika veikta operācija liellopam, bet “The Veterinary Clinic Malta” pirmo reizi asistēju ķeizargriezienā kucei un kaķenei. Šie ir tie notikumi, kas man paliks atmiņā uz mūžu.

Erasmus+ prakses laikā bija iespēja apceļot Maltu, redzēt daudz un dažādus apskates objektus, nopeldēties dzidrajā jūrā un nogaršot Maltas tradicionālos ēdienus.

11. Vai esi kādreiz piedalījusies dzīvnieka operācijā vai sarežģītā procedūrā?

Jā, esmu piedalījusies vairākās operācijās un procedūrās. Sākot ar sterilizācijām un kastrācijām, beidzot ar ķeizargriezieniem, abscesu izgriešanām u.c.

12. Ko esi iemācījusies praksē, ko nevar iegūt tikai mācību stundās?

Viennozīmīgi nostiprināju prasmes strādāt komandā un komunicēt ar dažādu tautību cilvēkiem. Mācību stundās, protams, ir stāstīts par to, kā sagaidīt klientu, kā komunicēt ar dažādu temperamenta tipu cilvēkiem, kā risināt konfliktsituācijas, bet šīs prasmes patiesi iespējams nostiprināt tikai reālajā darba vidē.

Par nākotni

13. Kādi ir Tavi nākotnes plāni pēc tehnikuma absolvēšanas?

Pēc tehnikuma absolvēšanas plānoju doties uz Kanādu, lai stažētos savā profesijā un iegūtu praktisku pieredzi reālajā darba vidē. Ārzemju pieredze man dos iespēju paplašināt redzesloku, iepazīt dažādas darba pieejas un kļūt pārliecinātākai savā izvēlētajā profesijā.

14. Vai apsver iespēju studēt tālāk vai strādāt uzreiz pēc skolas?

Lai gūtu plašāku profesionālo pieredzi, plānoju vismaz vienu vai divus gadus strādāt par veterinārārsta asistentu Kanādā. Pēc tam vēlos turpināt studijas un padziļināt savas zināšanas izvēlētajā jomā.

15. Kurā virzienā veterinārmedicīnā Tevi visvairāk interesē attīstīties – mazie dzīvnieki, lopkopība, eksotiskie dzīvnieki, vai kas cits?

Es dzīvoju un uzaugu Mārupē. Pēc definīcijas esmu pilsētniece. Kad uzsāku mācības tehnikumā, biju pārliecināta, ka nākotnē strādāšu ar mazajiem dzīvniekiem, bet, kas man pašai likās interesanti un pārsteidzoši, prakses laikā sapratu, ka tomēr darbs ar liellopiem mani saista vairāk.

16. Kā Tu redzi sevi pēc pieciem gadiem?

Cenšos nākotni neizplānot pārāk sīki, jo piecu gadu laikā daudz kas var mainīties. Tomēr ideālā variantā vēlētos redzēt sevi laimīgu un savā vietā – vai nu strādājot veterinārajā klīnikā vai kādā liellopu saimniecībā. Kā būs patiesībā – to rādīs laiks.

Elīzas stāsts ir lielisks piemērs tam, kā apņēmība, zinātkāre un vēlme mācīties spēj pavērt durvis uz plašāku pasauli. Viņas piedalīšanās Erasmus+ praksē ne tikai papildināja profesionālās zināšanas, bet arī sniedza pārliecību par sevi un savu izvēlēto ceļu. Elīza ar aizrautību runā par nākotni veterinārmedicīnā, un viņas mirdzošās acis liecina – šis ir tikai sākums!

Lepojamies ar Elīzas sasniegumiem un novēlam daudz panākumu turpmākajos piedzīvojumos!