Topošie hidrobūvju būvtehniķi praktiskajās mācībās atjauno meliorācijas sistēmas darbību

17. oktobrī Smiltenes tehnikuma pieaugušo izglītības programmas “Hidrobūvju būvtehniķis” PT-33 grupas izglītojamie piedalījās praktiskajās mācībās, kuru laikā apsekoja meliorācijas sistēmu, meklēja drenāžas kolektora aizsērējuma vietu un veica tā skalošanas un atjaunošanas darbus. Pateicoties rūpīgai darbu plānošanai, mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanai un komandas darbam, izdevās novērst aizsērējumu un atjaunot ūdens plūsmu kolektorā.

No meliorācijas sistēmas izpētes līdz darbu plānošanai

Gatavošanās praktiskajām mācībām sākās jau iepriekšējās nodarbībās, kad izglītojamie, izmantojot pieejamo meliorācijas kadastra informāciju, apzināja un izpētīja koplietošanas meliorācijas sistēmu.

Izpētes laikā uzmanība tika pievērsta problēmai lauksaimniecībā izmantojamā zemē, kur zemākajās ieplakās bija uzkrājies ūdens. Tas liecināja par nepietiekamu ūdens novadi un nepieciešamību pārbaudīt drenāžas sistēmas tehnisko stāvokli.

Lai noskaidrotu problēmas cēloni, tika izstrādāts darba plāns aptuveni 300 metrus gara drenāžas kolektora posma pārbaudei. Izglītojamie sagatavoja darbu veikšanas shēmu, paredzot kolektora atrakšanu un skalošanu, kā arī saņēma nepieciešamo zemes īpašnieka rakstisko saskaņojumu rakšanas darbu veikšanai.

Praktisko darbu organizēšanu un vadīšanu uzņēmās PT-33 grupas audzēknis Kārlis Lapiņš. 

Praktiskajos darbos izmanto specializētu tehniku un tehnoloģijas

17. oktobrī praktiskie darbi sākās plkst. 8.30. To veikšanai tika piesaistīta Smiltenes tehnikuma traktortehnika ar drenāžas skalotāju, savukārt Kārlis Lapiņš nodrošināja ekskavatoru un ūdens cisternu. Darbos tika izmantotas arī citu izglītojamo sagādātās iekārtas un instrumenti, tostarp GPS sistēma, drons, elektroģenerators ar ūdens sūkni un dažādas palīgierīces.

Vispirms tika atrakts drenāžas kolektors pie kontrolakas, kur konstatēja, ka ūdens plūsma nenotiek. Izmantojot drenāžas skalotāju, tika sākta kolektora skalošana augšteces virzienā.

Lai gan izdevās izskalot vairāk nekā 100 metrus garu kolektora posmu, ūdens plūsma neatjaunojās. Tas liecināja, ka aizsērējums atrodas tālāk sistēmā un nepieciešama papildu izpēte.

Būtiska nozīme turpmākajā darbā bija drenāžas skalotāja aprīkojumā esošajai signālierīcei, kas ļauj noteikt skalotāja uzgaļa atrašanās vietu pazemes kolektorā. Izmantojot šo tehnoloģiju, izglītojamie varēja precīzi noteikt nākamā atrakuma vietu.

Darba gaitā atklājās arī būtiska neatbilstība – kolektora faktiskā atrašanās vieta ievērojami atšķīrās no meliorācijas kadastra plānā norādītās. Šī pieredze uzskatāmi parādīja, cik nozīmīga meliorācijas sistēmu apsekošanā ir specializētu iekārtu izmantošana, jo dabā esošo drenāžas sistēmu izvietojums ne vienmēr precīzi atbilst dokumentācijai.

Aizsērējuma meklēšana un kolektora atjaunošana

Turpinot darbus, tika veikts otrs kolektora atrakums. Kolektors tika atvienots, saglabājot tā gultni, lai pēc atkārtotas savienošanas nemainītos nepieciešamais kolektora kritums.

Arī šajā vietā tika veikti skalošanas darbi. Kopumā abās skalošanas reizēs tika izmantoti četri kubikmetri pievestā ūdens.

No otrā atrakuma drenāžas skalotājs sasniedza kontrolaku, kas bija noteiktais galapunkts, tomēr ūdens plūsma kolektorā joprojām bija ļoti neliela. Lai gan skalotājs spēja iziet cauri kolektoram, ūdens novadīšana neatjaunojās.

Tas norādīja uz specifisku aizsērējumu, kura atrašanās vietu nebija iespējams noteikt tikai ar skalošanas palīdzību.

Izglītojamie turpināja izpēti, veicot vairākus papildu atrakumus un vadoties pēc mitruma pazīmēm apkārtējā gruntī. Šādā veidā izdevās noteikt konkrēto aizsērējuma vietu.

Atverot kolektoru, tika atklāts problēmas cēlonis – kolektorā bija ieaugušas augu saknes, kas kavēja ūdens plūsmu.

Pēc sakņu iztīrīšanas kolektors tika salikts sākotnējā stāvoklī, saglabājot tā kritumu, un pārklāts ar filtrējošu materiālu.

Rezultāts – ūdens plūsma atjaunota visā plānotajā posmā!

Veikto darbu rezultātā izdevās atjaunot ūdens plūsmu drenāžas kolektorā visā plānotajā posmā, tādējādi sasniedzot praktisko mācību galveno mērķi.

Vēl viens nozīmīgs ieguvums bija Smiltenes tehnikuma rīcībā esošā drenāžas skalotāja veiksmīga izmantošana. Iekārta, kas ilgāku laiku nebija aktīvi izmantota, šajās mācībās tika iesaistīta reālu meliorācijas sistēmas problēmu risināšanā.

Praktiskās nodarbības vadīja Smiltenes tehnikuma pedagogi Māra Pružinska un Guntis Jarohovičs, savukārt darbu organizēšanu un vadību uzņēmās PT-33 grupas audzēknis Kārlis Lapiņš, aktīvi iesaistoties arī pārējiem grupas izglītojamajiem.

Lai izvērtētu paveikto darbu ilgtermiņa rezultātu, pēc meliorācijas sistēmas atjaunošanas paredzēts turpināt applūdušo teritoriju novērošanu, sekot līdzi ūdens aizplūšanai un pārbaudīt kolektora stāvokli kontrolakās.

Šīs praktiskās mācības sniedza izglītojamajiem iespēju iziet pilnu darba procesu – no meliorācijas sistēmas dokumentācijas izpētes un darbu plānošanas līdz tehniskā stāvokļa pārbaudei, problēmas noteikšanai un tās novēršanai.

Tā ir vērtīga profesionālā pieredze, kas apliecina praktisko mācību nozīmi pieaugušo profesionālajā izglītībā.

Sirsnīgs paldies pedagogiem Mārai Pružinskai un Guntim Jarohovičam par praktisko mācību vadīšanu, kā arī Ivaram Siliņam un Jānim Mālkalnam par iesaisti un sniegto atbalstu!

Mācības īstenotas Eiropas Sociālā fonda Plus projektā “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai”, Nr. 4.2.4.2/1/24/I/001.