Dzejas dienas ir laiks, kad mēs atceramies latviešu lielos dzejniekus – Raini, Aspaziju, Ziedoni un citus, kuru darbi veidojuši mūsu kultūru un identitāti. 
Šogad Dzejas dienas Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā ir īpašas ne tikai ar to, ka pieminam dzejas klasiķus – Raini, Aspāziju, Vācieti un citus,  bet arī ar jaunajiem talantiem no audzēkņu vidus, kas piedalās šajos svētkos. Audzēkņi ir radījuši savus dzejoļus, un šī dzeja ir nonākusi gan uz asfalta, gan uz papīra lapām.
Uz asfalta uzrakstītie dzejoļi, kas iedvesmo garāmgājējus, liekot apstāties un padomāt, ir 1. kursa dārzkopju un 2. kursa kokapstrādes iekārtu operatoru grupas sacerēti, izmantojot īpašu dzejas rakstīšanas veidu. Piecrindes audzēkņiem palīdzēja radīt skolotāja D. Ķimele.
Bet tas vēl nav viss! Audzēkņi kopā ar skolotāju S. Medni savus dzejoļus vai arī izvēlētās klasiķu dzejas rindas arī noformēja uz papīra lapām – tās tika sakārtotas nelielā izstādē, kur katrs var redzēt, kā radošums un vārdi apvienojas.  Šādi darbi ne tikai parāda jauniešu talantu, bet arī apliecina, ka dzeja ir dzīvotspējīga un aktuāla, tā turpina dzīvot mūsu sabiedrībā un atspoguļo jaunās paaudzes domas, sajūtas un viedokļus.
Dzejas dienas atgādina, ka šis daiļliteratūras veids nav ierobežots tikai grāmatās vai šaurā interesentu lokā. Dzeja ir kaut kas dzīvs, kas var būt visapkārt mums, arī mūsu ikdienā.