Smiltenes tehnikums dibināts 1922. gadā kā piensaimniecības un lopkopības skola. Laika gaitā vairākkārt papildināts izglītības piedāvājumu klāsts, kā arī mainījies izglītības iestādes nosaukums, bet nemainīga palikusi skolas misija – sagatavot zinošus, tautsaimniecībā vajadzīgus jaunos speciālistus.

* 20.gs. 20. gados izglītības iestādei, sekojot citu Vakareiropas valstu piensaimniecības skolu piemēram, jau bija sava pienotava, kas nodarbojās gan ar ražošanu, gan audzēkņu apmācību. 1930. gadā Smiltenes Valsts lauksaimniecības mācības iestādē atvēra Sierniecības nodaļu. Smiltene bija pirmā vieta Latvijā, kur Šveices siera meistara Valtera Arnē vadībā amata gudrības varēja apgūt siera meistari.

* 1936.gadā pie skolas nodibināja Piensaimniecības izmēģinājumu staciju, kas pēc Zemkopības departamenta uzdevuma pētīja Latvijā ražotā piena kvalitāti. Smiltenieši lepojās ar vienu no labākajiem Latvijas piensaimniecības zinātniskās pētniecības centriem valstī. Ar tikpat labiem panākumiem darbojās izglītības iestādes ferma, kur izkopa Latvijas brūno govju ganāmpulku.

* Mācības līdz 1964. gadam, kad atklāja jauno mācību korpusu Kalnamuižā 10, notika kādreizējā muižas ēkā – Kalnamuižā 1, kas ir viena no retajām, krievu baroka stilā būvētajām ēkām, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

* No 1945. līdz 1964. gadam izglītības iestādes nosaukums - Smiltenes Zooveterinārais tehnikums. Tā bija viena no redzamākajām lauksaimniecības mācību iestādēm PSRS, kur teorētiskās un praktiskās zināšanas apguva zootehniķi, veterinārfeldšeri un piena rūpniecības tehniķi. Veterinārmedicīna ir Smiltenes tehnikuma vecākā mācību programma, ko bez pārtraukuma realizē no 1945. gada. Sākumā jaunieši praktiskās iemaņas apguva saimniecībā, kur centās ieviest jaunāko un labāko pieredzi laukkopībā, lopkopībā un veterinārijā. Vēlāk sekoja praktiskās nodarbības kolhozā un tehnikuma veterinārajā klīnikā.

* 1963./1964.mācību gadā tehnikums no Stāmerienas lauksaimniecības tehnikuma pārņēma agronomijas mācību programmu.

* 1964.gadā tehnikumu apvienoja ar tam blakus esošo PSKP 22.kongresa kolhozu, pārveidojot to par sovhozu. Skola līdz Atmodai ieguva nosaukumu “Smiltenes sovhoztehnikums”. Skolotāji, neraugoties uz padomju režīmu, pašaizliedzīgi strādāja. Tehnikuma mācību kabinetus republikas profesionāli izglītojošo skolu skatēs atzina par vieniem no labākajiem. Audzēkņi papildināja zināšanas dažādos mācību priekšmetu pulciņos. Lielu vērība pievērsa arī interešu izglītībai.

* 1971./1972.mācību gadā Smiltenes tehnikumā atvēra jaunu nodaļu, kurā sagatavoja sabiedriskās ēdināšanas tehnologus.

* 1990.gada janvārī no izglītības iestādes atdalīja kolhozu “Smiltene” un skola ieguva nosaukumu “Smiltenes Lauksaimniecības tehnikums”.

* 1989.gads izglītības iestādes vēsture nozīmīgs ar Mājturības nodaļas atklāšanu. Jaunā mācību programma bija tik pieprasīta, ka uz 30 mācību vietām pretendēja 181 meitene. Vēlāk lielā cieņā nāca arī tehnikuma piedāvātās lauksaimnieka, lauku tūrisma speciālista profesijas, kā arī komerczinību mācību programma. 1992.gadā Smiltenes lauksaimniecības tehnikums pirmais Latvijā sāka mācīt lauku tūrisma speciālistus.

* No 1999. gada izglītības iestādes nosaukums ir “Smiltenes tehnikums”.

* 2004.gads tehnikuma vēsture nozīmīgs ar to, ka tajā sāka mācīt nākamos viesnīcu pakalpojumu speciālistus.

* 2011.gadā Smiltenes Lauksaimniecības tehnikumu apvienoja ar Smiltenes 29.arodvidusskolu. Līdz ar to izglītības piedāvājumu klāstam pievienojās mašīnzinību un būvniecības mācību programmas.

* 2015.gadāSmiltenes tehnikumam pievienoja Jaungulbenes profesionālo vidusskolu, no kuras izglītības iestāde pārņēma grāmatvedības programmu. Šis gads skolas vēsture nozīmīgs arī ar to, ka tehnikumu apvienoja ar Alsviķu arodskolu, kur profesiju apgūst cilvēki ar speciālām vajadzībām.

 2022.gadā svinēja Smiltenes tehnikuma simtgadi. Daļa no svētkiem ir Evitas un Jāņa Ūdru videostāsti – sarunas ar cilvēkiem, mūsu skolas “zelta fondu”, kas tehnikuma izaugsmei atdevuši sava mūža skaistākos gadus. 

Smiltenes tehnikuma simtgadei veltītā videogrāmata>>.

* Šobrīd Smiltenes tehnikuma paspārnē darbojas veterinārmedicīnas, būvniecības, tūrisma un mūžizglītības mācību programmu nodaļas, kā arī skolas teritoriālā struktūrvienība Alsviķos.

* Izglītības iestādes direktori: Jūlijs Vīgands (1922 – 1935), Kristaps Lielgalvis (1935 – 1940), E. Celms (1940- 1941), Kristaps Lielgalvis (1941- 1942), Viktors Liniņš (1942 – 1945), Jānis Kārkliņš (1945 – 1948), Ilmārs Drēģeris (1949 – 1955), Elmārs Stiglics (1956 – 1963), Kārlis Ķaune (1964 – 1965), Pēteris Pētersons (1965 – 1966), Vitālijs Tamanis (1966 – 1969), Jānis Mitriņš (1970 – 1979), Jānis Sokolovs (1979 – 1990), Andris Miezītis (1990 – 2022) un Rolands Aģis (no 2022).

Ko par mūsu tehnikumu preses izdevumos raksta 1986. līdz 1990. gada februārim? 20.gs. vidū izglītības iestādē joprojām stipri jūtama komunistiskās ideoloģijas ietekme. Taču skolotāji izmanto iespēju dalīties ar vietējo sabiedrību pieredzē un zināšanās, kas aktuālas visos laikos. Jaunieši aktīvi sporto. Smiltenes 29. arodvidusskolā, ko vēlāk apvieno ar Smiltenes tehnikumu, tiek domāts par to, kā nezaudēt jauniešus, kuriem iegūt vidējo izglītību ir par grūtu, kā uzlabot izglītības iestādes materiālo bāzi un lietderīgi izmantot skolas tehniku.

1986.gada 16. februāra laikraksts “Cīņa” informē, ka Smiltenes sovhoztehnikumā tiek risināts jautājums par agroķīmiskās laboratorijas izveidošanu. Tajā plānots veikt arī notekūdeņu analīzes.

1986.gada 18. februāra vietējā laikrakstā “Darba karogs” publikācija, kurā uzzinām, ka Smiltenes sovhoztehnikuma pasniedzējs Alfons Virza informējis Dārzkopības biedrības biedrus par kaitēkļu apkarošanas pasākumiem piemājas zemē un augļudārzos, dalījies padomos par sētas un mājas apkārtnes labiekārtošanu. Savukārt skolotāja Ruta Kalniņa interesentiem stāstījusi, kā paaugstināt zemes auglību, saprātīgi izmantojot pelnus un minerālmēslus.

1987.gada 17. februāra “Darba karogā” raksts par Smiltenes sovhoztehnikuma jauniešu panākumiem lauku tehnikumu 37. spartakiādē. Tehnikuma slēpotājas izcīnījušas pirmo vietu 5 km distancē un 3X3 km stafetē. Kopvērtējumā iegūts ceļojošais kauss. Ceļojošais kauss izcīnīts arī GDA daudzcīņā. D. Vjakse mājās atgriezusies ar zelta, I. Zvejniece – ar bronzas medaļu.

1987.gada Darba karogā publikācija par Smiltenes sovhoztehnikuma audzēkņiem Uģi Vīņaudu, Jāni Rudzīti, Ingusu Eglīti un Ingu Bārbali, kuri rajona spartakiādē galda tenisā izcīnījuši pirmo vietu vidējo mācību iestāžu grupā.

1988.gada 5.februāra laikrakstā “Cīņa” informē, ka līdzšinējo statusu zaudējušas septiņas paraugsaimniecības. Viņu vidū - “Baltinava”, atdodot vietu padomju saimniecībai “Balvi” un Smiltenes sovhoztehnikums, kura vietā stājies kolhozs “Trikāta”.

1988.gada 18.februāra laikrakstā “ Darba karogs” komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāre V. Reidzāne apraksta sovhoztehnikuma komjaunatnes pirmorganizāciju sekretāru viesošanos – pieredzes apmaiņu uz Igaunijas PSR tehnikumiem. Galvenās atziņas – kaimiņzemes skolās ir ļoti gaumīgi iekārtoti kabineti un laboratorijas, tas esot pašu audzēkņu nopelns. Jauniešiem, stājoties tehnikumā, jāiztur konkurss. Sliņķiem, “laika nositējiem” un disciplīnas pārkāpējiem tur neesot, ko darīt. Visur, t.sk. kopmītnēs, valdot priekšzīmīga kārtība, arī to nodrošinot audzēkņi.

1990.gada 10. februāra vietējā laikrakstā “Mūsu zeme” – Marikas Svīķes publikācija “Zināšanas – ceļam” – par republikā vienīgo ceļu darbinieku skolu - Smiltenes 29.arodvidusskolu. Tajā mācās nākamie autogreideristi, buldozeristi, ekskavatoristi, autoremontatslēdznieki, B – C kategorijas autovadītāji no visas Latvijas. Audzēkņu profesionālo sagatavošanu atbalsta bāzes uzņēmumi – Smiltenes 7. CRBP, Smiltenes 8 CBR un Valmieras 12. AK. Praktiskā apmācība notiek gan skolā, gan bāzes uzņēmumos. Rakstā uzsvērta atbildīga darbaudzinātāja lielā nozīme jauniešu izaugsmes ceļā, kā arī nav slēpts satraukums par audzēkņu ne pārāk spožajām sekmēm. Pedagogi kā vienu no risinājumiem min mācību programmu pārveidošanu, kas pieļautu, ka audzēkņi ar vājām sekmēm, apgūstot divgadīgo mācību programmu, iegūst arodu, bet talantīgākie mācoties ilgāk, vienlaikus ar profesiju iegūst vidējo izglītību. Plānots, ka 1990.gada uzņemšanā audzēkņiem būs jākārto iestājeksāmeni.

Rakstā aktualizētas problēmas – izglītības zemais prestižs (dzīvē bieži vairāk pelna tie, kuri nav pacentušies iegūt augstāko izglītību) un mācību materiālu (īpaši mācību grāmatu) trūkums. Pedagogi plāno par poligona būvēšanu autoatslēdznieku - šoferu apmācībai un autodromu jauno šoferu individuālajām apmācībām. 7. CBRP Brutuļos palīdzēšot tikt pie angāra piebūves, lai tur varētu izveidot ražošanas apmācības meistaru darbavietas un glabāt tehniku, kas līdz šim aizņem skolas stāvlaukumu.

Izglītības iestādes vadība spriež par jaunu – celtniecības specialitāti, pakalpojumu sniegšanu vietējiem iedzīvotājiem (lai lietderīgāk izmantotu tehniku) un plāno trīs mēnešu traktoristu kursus jaunsaimniekiem. Vēl skola ieinteresēta dažādu detaļu izgatavošanā, kas ar kādas Rīgas arodskolas starpniecību pēc tam nonāktu rūpnīcā. Gaisā virmo pārmaiņu vēsmas…

Informāciju apkopoja Baiba Vahere

Foto: no Smiltenes tehnikuma arhīva. Fotogrāfijas neatspoguļo rakstā minētos notikumus, tām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Publikācijas par tehnikumu 1966. – 1978. gada janvāra preses izdevumos. Tehnikuma jaunieši tajās var iepazīties ar skolas leģendāro kafejnīcu “Sniegpārsliņa”, kurā viesojās Latvijā populārākie skatuves mākslinieki. Uzzināt par tehnikuma īsviļņu radiostacijas un radioamatieru panākumiem. Kā īss atgādinājums, ka arī trimdas latvieši nav aizmirsuši par Latviju, ir Smiltenes Lauksaimniecības mācības iestādes absolventa J. Zariņa publikācija Kanādas preses izdevumā. Latvijas skolās intensīvi turpinās politiskā audzināšana, bet lauksaimnieciskās ražošanas masu profesijās trūkst kadru...

1966.gada 22.janvāra laikrakstā “Darba karogs” publicēts raksts par Smiltenes sovhoztehnikuma lietišķās mākslas pulciņa rīkoto kafejnīcu “Sniegpārsliņa”. Kafejnīca ir viena no skaistākajām skolas tradīcijām, kas aizsākās 1951. gadā. Uz “Sniegpārsliņām” viesos bieži tika aicināti Latvijā populāri mākslinieki. 1966. gada pasākuma laikā tehnikuma audzēkņi un skolotāji varēja aplūkot mākslinieka Edgara Vintera gleznu izstādi.

1970.gada 15.janvāra laikrakstā “Darba Karogs” aprakstītas “Sniegpārsliņas” 15 gadu jubilejas svinības. Pasākumā viesojies kinorežisors Ēriks Lācis, kurš iepazīstinājis ar mākslas filmas “Līvsalas zēni” tapšanas aizkulisēm. Jaunākos dzejoļus lasījis dzejnieks Laimonis Vāczemnieks. Zālē skanējušas arī moderno sarīkojumu deju melodijas, jauniešiem demonstrēta Latīņamerikas dejas rumba un ča – ča – ča. Tautas māksliniece E. Rubene stāstījusi par mākslas lomu “padomju cilvēka dzīvē".

1970.gada 17.janvāra laikrakstā “Cīņa” raksts “Sagatavo traktoristus”, kurā uzzinām, ka Latvijas lauksaimniecības tehnikas apvienības Valkas rajona nodaļā un Smiltenes sovhoztehnikumā 50 kolhoznieku un sovhozu strādnieku mācās kvalifikācijas celšanas kursos, lai tiktu pie pirmās un otrās klases traktoristu apliecības.

1970.gada 20. janvāra laikraksts “Darba karogs” informē, ka skolotāja E. Bērziņa vadītā Smiltenes sovhoztehnikuma radiostacija atzīta labāko kolektīvo īsviļņu radiostaciju republikā. Savukārt E. Bērziņa individuālā radiostacija apbalvota kā labākā inviduālo raidstaciju grupā. Skolotājs individuālajā vērtējumā izcīnījis 1. vietu arī Baltijas republiku sacensībās, Baškīrijas un Čehoslovākijas rīkotajās starptautiskajās radioamatieru sacensībās.

1971.gada 1. janvāra Kanādas latviešu preses izdevumā “Tehnikas Apskats” publicēts Smiltenes Lauksaimniecības mācības iestādes absolventa Jāņa Zariņa raksts “Smiltenes Lauksaimniecības mācības iestāde”, kurā autors dalās atmiņās par mācību gadiem šajā skolā, kas pēc četriem gadiem apkopotas grāmatā “Cepure ar zelta vārpu”.

1971.gada 9.janvāra “Darba karogā” publicēts Smiltenes sovhoztehnikuma partijas pirmorganizācijas sekretāra raksts “Būs jauna maiņa”. Autors pauž prieku par to, ka izglītības iestādē ir izcila politiskā audzināšana, 90% tehnikuma audzēkņu ir komjaunieši.

1971.gada 26. janvāra laikrakstā “Darba karogs” uzzinām, kā atzīmēta “Sniegpārsliņu” 16. jubileja. Dziedājis skolotāja Jura Lūša vadītais meiteņu ansamblis, audzēkņi uzstājušies ar etnogrāfisku uzvedumu “Vakarēšana”, skolā viesojušies Rīgas Akadēmiskā drāmatas teātra (tagad – Latvijas Nacionālais teātris) aktieri E. Girgensons, M. Krauze, R. Zagorskis, kuri jauniešiem stāstījuši par darbu teātrī, kā arī snieguši priekšnesumus. Pasākumā bijuši frizūru demonstrējumi, pēc tam modernās sarīkojumu dejas, kas mijušās ar atjautības izdevumiem. “Gadsimtos glabātā tautas lietišķās mākslas prasme un skaistuma izjūta darīs bagātāku tehnikumā pielocīto zināšanu pūru,” raksta 3. zootehniskā kursa audzēkne Dz. Sautiņa.

1972.gada 27. janvārā laikrakstā “Darba karogs” uzzinām, ka šā gada “Sniegpārsliņā” tehnikumā viesojušies: komponists Raimonds Pauls, Rīgas estrādes orķestra solists Ojārs Grīnbergs, Margarita Vilcāne un aktrise Velta Skurstene.

1973.gada 23. janvāra laikrakstā “Darba karogs” publicēts raksts par tehnikuma audzēkni – nākamo veterinārfeldšeri Ināru Jermacāni, kura ieguldījusi lielu darbu draudzības stiprināšanai ar citiem tehnikumiem un piedalījusies E. Bērziņa vadītā internacionālā kluba izstādes ierīkošanā skolā.

1973.gada laikrakstā “Padomju Jaunatne” publicēts raksts “Jauno lauksaimnieku olimpiādē”, kur uzzinām, ka Kandavas sovhoztehnikumā notikusi gadskārtējā lauksaimniecības tehnikumu izlaidumu kursu audzēkņu olimpiāde speciālajos priekšmetos. Sacenšoties 14 tehnikumu agronomijas, zootehnikas, veterinārijas, lauksaimniecības mehanizācijas un laiksaimniecības grāmatvedības specialitāšu komandām, Smiltenes sovhoztehnikuma zootehniķi un Bebrenes sovhoztehnikuma veterināri ar vienādu iegūto punktu skaitu nopelnījuši 3. vietu.

1975.gada 31. janvāra laikrakstā “Darba karogs” lasām par jauno speciālistu sadali Smiltenes sovhoztehnikumā. “Ceļazīmes darbam” saņēmuši 60 jaunieši. “Republikas lauku saimniecības no Smiltenes saņems 17 agronomus, 22 zootehniķus un 21 veterināro feldšeri. (..) Trīs labākie absolventi mācību gaitas ar speciālām ceļazīmēm turpinās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas klātienē.” Jauniešiem, kuri, mācoties tehnikumā saņēmuši kāda sovhoza stipendiju, pēc skolas beigšanas jāsāk darba gaitas darba vietā, kas viņu mācību laikā finansiāli atbalstījusi dosies strādāt. Par sekmīgākajiem tehnikuma audzēkņiem – sovhozu stipendiātiem, reizēm izdodas panākt vienošanos, ka sovhozs apņemas maksāt stipendijas arī, jaunietim turpinot mācības augstskolā.

1976.gada 13. janvāra laikrakstā “Karogs” publikācija par to, cik “liela nozīme tautas saimniecības uzdevumu sekmīgā risināšanā ir tautas kontroles orgāniem”. PSKP kongresos pieņemtie lēmumi sabiedrībai uzliek aizvien lielāku atbildību. Visi darbi vedas īpaši raiti, ja kontroles grupās darbojas komunisti. Smiltenes sovhoztehnikuma tautas kontroles grupas mācību sektora posteņa priekšsēdētāja E. Beča atzīst, ka “sekmīga darba atslēga arī turpmāk būs vēl ciešāka sadarbība ar partijas pirmorganizāciju, ar ciema padomes izpildkomiteju un tās pastāvīgajām komisijām.”

1976.gada 20. janvāra laikrakstā “Darba karogs” cildinošs raksts par Smiltenes sovhoztehnikuma 3. zootehniskā kursa audzēkni Lidiju Klišču –sabiedriski aktīvu jaunieti ar spožām zināšanām. Lauksaimniecības tehnikumu iepriekšējā gada spartakiādē, kas notikusi Smiltenē, Lidija izcīnījusi pirmo vietu ātrslidošanā, uzvarot gan 500 m, gan 1000 m distancē.

1976.gada 29. janvāra “Darba karogā” publikācija par dabas aizsardzībai veltītu konkursu Smiltenes sovhoztehnikumā.

1977.gada janvārī, atzīmējot PSRS DOSAAF 50. gadadienu, laikrakstos “Darba karogs” un “Padomju jaunatne” atkal sumināti Smiltenes sovhoztehnikuma radioamatieri.

1978.gada janvāra žurnālā “Liesma” raksts, kurā aktualizēta jauno kadru nepieciešamība “lauksaimnieciskās ražošanas masu profesijās” un jautājums, kā nodrošināt visu nepieciešamo “jauno lauksaimniecības darbinieku augstražīgam darbam”. “Gan ar atļautiem, gan neatļautiem paņēmieniem saimniecību vadītāji cenšas nosvērt sadales komisijas lēmumu savā labā, dabūt spējīgākos jauniešus,” raksta lmārs Rašmeijers. Taču, viesojoties Smiltenes sovhoztehnikumā, vienā no vecākajām lauksaimniecības skolām Latvijā un tiekoties ar direktora vietnieku mācību darbā (no 1980. gada līdz 1990. gadam - skolas direktoru) Jāni Sokolovu atklājas, ka ikdienā kolhozu vadība nemaz tik ļoti par jauno speciālistu mācību sasniegumiem neinteresējas un nereti “aizmirst” samaksāt” arī solītās stipendijas.

Paldies Smiltenes tehnikuma ilggadējai bibliotekārei Ārijai Māliņai, kuras paveiktais būtiski atviegloja atlasīt skolas vēstures faktus no preses izdevumu publikācijām. 

Informāciju apkopoja Baiba Vahere

Foto: no Smiltenes tehnikuma arhīva